PS sienu paneļu vēsture aizsākās agrīnā polistirola materiālu rūpnieciskajā attīstībā un pielietošanā. Kā sintētisks polimērs polistirols (PS) 20. gadsimta vidū tika ražots plašā mērogā. Vieglā rakstura, vienkāršās apstrādes un zemo izmaksu dēļ tas sākotnēji tika plaši izmantots iepakojumā un patēriņa precēs, bet pakāpeniski paplašinājās arhitektūras apdares jomā, kur tas kalpoja kā palīgmateriāls sienu virsmām.
Pieaugot interjera dizaina nozarei, tradicionālā koka un krāsas ierobežojumi -jo īpaši attiecībā uz būvniecības efektivitāti un izmaksām- kļuva arvien skaidrāki. Līdz ar to PS sienu paneļi sāka atrast praktisku pielietojumu interjera renovācijas projektos 20. gadsimta otrajā pusē. Agrīnie produkti galvenokārt bija vērsti uz pamata virsmas pārklājumu un vienkāršiem dekoratīviem profiliem, kuru mērķis ir risināt tādas problēmas kā nelīdzenas sienas, mitruma izturība un nepieciešamība pēc ātras uzstādīšanas; Vienlaikus šie produkti pakāpeniski ieguva pievilcību gan komercplatībās, gan dzīvojamo telpu interjeros.
Kopš tā laika PS sienu paneļi ir nepārtraukti pilnveidoti ražošanas procesu un dizaina estētikas ziņā. Virsmas apdare ir kļuvusi ievērojami daudzveidīgāka, un strukturālie dizaini ir attīstījušies no vienkāršām cietām formām līdz progresīvām mikro-putu vai kompozītmateriālu struktūrām. Turklāt to dizainā ir pakāpeniski iekļautas funkcionālās funkcijas,-piemēram, integrēti slēptie kabeļu kanāli un moduļu bloķēšanas sistēmas{4}}. Mūsdienās PS sienu paneļi kalpo ne tikai kā dekoratīvi elementi, bet arī efektīvi līdzsvaro telpisko estētiku ar funkcionālo integrāciju, kļūstot par izplatītu un populāru izvēli plašajā interjera apdares materiālu klāstā.
